nogatavināt
nogatavināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnībā nogatavojas.
PiemēriNogatavināt bumbierus.
- Nogatavināt bumbierus.
- Nogatavināt tomātus istabā.
- Saule nogatavina labību.
- Augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā.
1.1.Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
PiemēriNogatavināt medījumu.
- Nogatavināt medījumu.
- Nogatavināt sieru.
- Konjaku nogatavina ozolkoka mucās.