Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šmaukt sarunvaloda
šmaukt šmaucu, šmauc, šmauc, pag. šmaucu darbības vārds; intransitīvs
1.Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
PiemēriŠmaukt pāri ielai pie sarkanās gaismas.
  • Šmaukt pāri ielai pie sarkanās gaismas.
  • Šmaukt prom no stundām.
  • Suns šmauc ārā no sētas, kad vārtiņi ir vaļā.
2.transitīvs Krāpt.
PiemēriŠmaukt pircēju.
  • Šmaukt pircēju.
  • Vīrs šmauc savu sievu.