Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šmaukt sarunvaloda
šmaukt šmaucu, šmauc, šmauc, pag. šmaucu darbības vārds; intransitīvs
1.Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
PiemēriŠmaukt pāri ielai pie sarkanās gaismas.
2.transitīvs Krāpt.
PiemēriŠmaukt pircēju.