Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rūķis
rūķis lietvārds; vīriešu dzimte
rūķītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
PiemēriMeža rūķis.
  • Meža rūķis.
  • Dārza rūķi.
  • Rūķi, kas palīdz darbos.
  • Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.
  • Rūķītis ar garu bārdu.
1.1.pārnestā nozīmē Čakls, strādīgs cilvēks.
PiemēriVecāmāte ir mūsu ģimenes rūpīgais, gādīgais rūķītis.
  • Vecāmāte ir mūsu ģimenes rūpīgais, gādīgais rūķītis.
Stabili vārdu savienojumiZemes rūķis.