izsūtīt
izsūtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
PiemēriIzsūtīt izlūkus.
1.1.Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsūtīt zēnu ārā no klases.
2.Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
PiemēriIzsūtīt uz Sibīriju.
3.Sūtot (piem., pa pastu), nogādāt.
PiemēriIzsūtīt anketas, ielūgumus, paziņojumus.