izsvaidīt
izsvaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
PiemēriIzsvaidīt malkas pagales.
1.1. Izvietots izklaidus, izkliedēts.
PiemēriJūrā izsvaidīta salu grupa.