izsūtīt
izsūtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
PiemēriIzsūtīt izlūkus.
- Izsūtīt izlūkus.
- Izsūtīt viesiem pretī mašīnu.
1.1.Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsūtīt zēnu ārā no klases.
- Izsūtīt zēnu ārā no klases.
2.Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
PiemēriIzsūtīt uz Sibīriju.
- Izsūtīt uz Sibīriju.
- Izsūtīt trimdā.
3.Sūtot (piem., pa pastu), nogādāt.
PiemēriIzsūtīt anketas, ielūgumus, paziņojumus.
- Izsūtīt anketas, ielūgumus, paziņojumus.