izmētāt
izmētāt [izmȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Metot izkliedēt, izsvaidīt.
PiemēriSalasīt izmētātos kartupeļus.
- Salasīt izmētātos kartupeļus.
1.1. Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
PiemēriSlimnīcas korpusi izmētāti pa visu lielo teritoriju.
- Slimnīcas korpusi izmētāti pa visu lielo teritoriju.
- "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
1.2.Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
PiemēriBērns savas mantas izmētājis pa visu istabu.
- Bērns savas mantas izmētājis pa visu istabu.
- Drēbes izmētātas pa krēsliem un gultu.
- Uz galda izmētāti papīri.