izmētāt
izmētāt [izmȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Metot izkliedēt, izsvaidīt.
PiemēriSalasīt izmētātos kartupeļus.
1.1. Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
PiemēriSlimnīcas korpusi izmētāti pa visu lielo teritoriju.
1.2.Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
PiemēriBērns savas mantas izmētājis pa visu istabu.