attīt
attīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
attīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
PiemēriAttīt līdzpaņemtās sviestmaizes.
2.Tinot (piem., no kamola) izstiept, atbrīvot.
PiemēriAttīt no spolītes garu pavedienu.