Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
čurnēt sarunvaloda
čurnēt čurnu, čurni, čurn, pag. čurnēju intransitīvs, darbības vārds
Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
PiemēriČurnēt dzelzceļa stacijā.