nosoļot
nosoļot [nùosuôļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Soļojot, liekot soļus, noiet.
PiemēriNosoļot pa kāpnēm lejā.
- Nosoļot pa kāpnēm lejā.
- Modele nosoļo pa mēli.
1.1.Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
PiemēriNosoļot gar skatītāju tribīnēm.
- Nosoļot gar skatītāju tribīnēm.
- Nosoļot svinīgā maršā gar pieminekli.
- Karavīri ierindā nosoļoja garām karalienei.
1.2.Soļot un pabeigt soļot.
PiemēriVeiksmīgi nosoļot sacensībās.
- Veiksmīgi nosoļot sacensībās.
- Braši nosoļot Dziesmu svētku gājienā.
2.transitīvs Soļojot veikt (ko).
PiemēriNosoļot distanci.
- Nosoļot distanci.
- Nosoļot vairākus apļus.
2.1.Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNosoļot kājām 15 kilometrus.
- Nosoļot kājām 15 kilometrus.
- Nosoļot garu ceļa gabalu.
- Nosoļot blakus visu ceļu.
2.2.Soļot, iet (kādu laikposmu).
PiemēriNosoļojuši pusstundu, viņi apstājās.
- Nosoļojuši pusstundu, viņi apstājās.