izsēdināt
izsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
PiemēriIzsēdināt no autobusa, vilciena.
- Izsēdināt no autobusa, vilciena.
- Izsēdināt pasažierus otrā krastā.
1.1.Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
PiemēriIzsēdināt desantu.
- Izsēdināt desantu.
2.Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
PiemēriIzsēdināt nerātnos skolniekus.
- Izsēdināt nerātnos skolniekus.
- Izsēdināt ekskursantus pa brīvajām vietām autobusā.