samētāt
samētāt [samȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriLietas samētātas, kur pagadās.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
PiemēriApledojušā ceļa līkumā mašīnu samētā.