blakts
blakts dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
PiemēriLīdzeklis pret blaktīm.
- Līdzeklis pret blaktīm.
- Iznīcināt blaktis.
2.Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
PiemēriZaļā dārzu blakts.
- Zaļā dārzu blakts.
- Spīdīgā pļavu blakts.
- Ūdens blaktis.
Stabili vārdu savienojumiBlakšu kārta.
- Blakšu kārta taksons [Hemiptera, Heteroptera]