Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
blakšķēt
blakšķēt 3. pers. blakšķ, pag. blakšķēja darbības vārds; intransitīvs
blakšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
PiemēriGumijas zābaki blakšķ.