blakts
blakts dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
PiemēriLīdzeklis pret blaktīm.
2.Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
PiemēriZaļā dārzu blakts.
Stabili vārdu savienojumiBlakšu kārta.