izklīst
izklīst parasti dsk. pers. -klīstam, -klīstat, -klīst, pag. -klīdām, -klīdāt, -klīda darbības vārds; intransitīvs
1.Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
PiemēriSēņotāji izklīst pa visu mežu.
1.1.Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
PiemēriIzauguši un izskolojušies, bērni izklīda pa pasauli.
2.formā: trešā persona Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
PiemēriPret pusdienlaiku mākoņi sāka izklīst.
2.1.Izzust (par psihisku stāvokli).
PiemēriNakts izjūtas pamazām izklīst.