nodzeltēt
nodzeltēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
PiemēriPirmie nodzeltēja bērzi.
- Pirmie nodzeltēja bērzi.
- No sausuma nodzeltējusi zāle.
- Kartupeļu laksti jau nodzeltējuši.
- No kokiem krita nodzeltējušas lapas.
1.1.Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
PiemēriNodzeltējuši lauki, dārzi.
- Nodzeltējuši lauki, dārzi.
- Pļavas pamazām nodzeltē.
1.2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
PiemēriNodzeltējušas papīra lapas.
- Nodzeltējušas papīra lapas.
- Nodzeltējuši zobi.