pietašķīt
pietašķīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
PiemēriIstaba bija pietašķīta ar asinīm.
- Istaba bija pietašķīta ar asinīm.
- Ļaut bērnam pietašķīt visu virtuvi.
- Mainot filtrus, viņš pietašķīja visu pagalmu ar eļļu.