kučierēt novecojis
kučierēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
PiemēriPaņemt grožus un kučierēt.
1.1.transitīvs Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
PiemēriKučierēt savu zirgu.