kucēns
kucēns [kucȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Suņu mazulis.
PiemēriNenosakāmas sugas kucēns.
- Nenosakāmas sugas kucēns.
- Pārdod vācu aitu suņu kucēnus.
1.1.Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
PiemēriLapsu, jenotsuņu kucēni.
- Lapsu, jenotsuņu kucēni.