Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tvaikot
tvaikot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
PiemēriKrūzē tvaiko tēja.
  • Krūzē tvaiko tēja.
  • Ūdens katlā tvaikoja.
  • Upe agrajā rītā tvaikoja.
  • Uzartā zeme siltajā pavasara saulē tvaiko.
2.transitīvs Tvaicēt.
PiemēriTvaikot dārzeņus.
  • Tvaikot dārzeņus.
  • Tvaikot griķus.
  • Tvaikota zivs.