kails
kails -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kaila -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kaili apstākļa vārds
kailums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.
PiemēriIzģērbties kailam.
Stabili vārdu savienojumiAr kailu galvu.
1.1.Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
PiemēriKails zobens, durklis.
2.Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma.
PiemēriGalvvidus metas kails.
Stabili vārdu savienojumiKailā ēde.
3.Tāds, kam nav lapu, skuju.
PiemēriOsis vēl kails.
4.Bez kokiem, krūmiem, augiem.
PiemēriKails smilšu paugurs.
4.1.Tāds, kam (vai kad) nav sniega segas.
PiemēriKaila zeme.
Stabili vārdu savienojumiKaila ziema.
5.Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
PiemēriKaila grīda.
6.Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
PiemēriIzstāstīt kailo patiesību.
6.1.Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas.
PiemēriKails apgalvojums.
7.Viegli pamanāms, neslēpts.
PiemēriKails aprēķins, egoisms.
Stabili vārdu savienojumiKaila nabadzība.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kailām rokām.