Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pakūpēt
pakūpēt 3. pers. -kūp, pag. -kūpēja intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
PiemēriPakūp dūmi no skursteņa.
1.1.pārnestā nozīmē Pazust.
PiemēriPēkšņi visa gudrība kaut kur pakūpēja.