pakūpēt
pakūpēt 3. pers. -kūp, pag. -kūpēja darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
PiemēriPakūp dūmi no skursteņa.
- Pakūp dūmi no skursteņa.
1.1.pārnestā nozīmē Pazust.
PiemēriPēkšņi visa gudrība kaut kur pakūpēja.
- Pēkšņi visa gudrība kaut kur pakūpēja.