Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pakūpināt
pakūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
PiemēriPakūpināt kadiķa zaru.
  • Pakūpināt kadiķa zaru.
1.1.Pasmēķēt.
PiemēriPakūpināt cigāru.
  • Pakūpināt cigāru.
  • Vakaros pakūpināt pīpi.
2.Pažāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
PiemēriPakūpināt butes.
  • Pakūpināt butes.
  • Pakūpināt speķi.