ņirgt
ņirgt ņirdzu, ņirdz, ņirdz, pag. ņirdzu darbības vārds; intransitīvs
1.Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
PiemēriŅirgt par tiesu bezspēcību.
- Ņirgt par tiesu bezspēcību.
- Par kaimiņiem ņirgt neklājas.
Stabili vārdu savienojumiŅirgt sejā.
- Ņirgt sejā — atklāti, klaji ņirgt, ņirgāties.
2.sarunvaloda, neliterārs Smieties.
PiemēriSkaļi ņirgt.
- Skaļi ņirgt.
- Visi ņirdza kā traki.
- Viņi sāka par mani ņirgt.
- Beidz ņirgt!
- Ko tu ņirdz?
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "ņirgt pretī" Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
PiemēriPiegāju pie spoguļa, man pretī ņirdza izspūris, noraudājies vieplis.
- Piegāju pie spoguļa, man pretī ņirdza izspūris, noraudājies vieplis.
- pārnestā nozīmē Nāve ņirdz pretī.
3.1.transitīvs; konstrukcijā: vārdu savienojums "ņirgt zobus" Rādīt, atsegt zobus.
PiemēriSuns skatās acīs un ņirdz zobus, gatavodamies kost.
- Suns skatās acīs un ņirdz zobus, gatavodamies kost.