guļbūve
guļbūve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
PiemēriApaļkoku guļbūve.
- Apaļkoku guļbūve.
- Guļbūve ar niedru jumtu.
- Mājīga koka guļbūve.
1.1.Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
PiemēriGuļbūvē celta māja.
- Guļbūvē celta māja.