valdītājs
valdītājs lietvārds; vīriešu dzimte
valdītāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → valdīt.
2.joma: jurisprudence Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
PiemēriĪpašuma valdītājs un apsaimniekotājs.
- Īpašuma valdītājs un apsaimniekotājs.
- Transportlīdzekļa īpašnieks jeb valdītājs.