Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
valdīt
valdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
PiemēriJau daudzus gadsimtus Lielbritānijā valda monarhi.
  • Jau daudzus gadsimtus Lielbritānijā valda monarhi.
2.transitīvs Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
PiemēriZēns ir tā izlaists, ka viņu nav iespējams valdīt.
  • Zēns ir tā izlaists, ka viņu nav iespējams valdīt.
2.1.Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriZirgs ir grūti valdāms.
  • Zirgs ir grūti valdāms.
2.2.Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
PiemēriViņš vēl nemāk valdīt stūri, bet vēlas braukt lielā ātrumā.
  • Viņš vēl nemāk valdīt stūri, bet vēlas braukt lielā ātrumā.
3.transitīvs Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriValdīt satraukumu.
  • Valdīt satraukumu.
  • Ar pūlēm valdīt smieklus.
  • Dusmas valdīdama, tikko noturējos, lai neaizcirstu durvis.
4.formā: trešā persona Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
PiemēriMājā valda klusums.
  • Mājā valda klusums.
  • Mežā valda neparasts miers.
  • Istabā valda nekārtība.
  • Aiz kulisēm pirms koncerta valda priecīgs satraukums.
  • Mani satrauc sabiedrībā valdošais cinisms.
4.1.Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
PiemēriAgrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
  • Agrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
  • Vēl pirms dažiem gadiem valdīja pieņēmums, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas tie, kas nevar atļauties jaunas drēbes.
4.2.Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
PiemēriMūsu sabiedrībā valda nauda un savu iegribu apmierināšana.
  • Mūsu sabiedrībā valda nauda un savu iegribu apmierināšana.
Stabili vārdu savienojumiValdīt (pār) sevi. Valdīt mēli. Valdīt muti.