Paplašinātā meklēšana
Meklējam valdīt.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (109):
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
- valdītājs Darītājs --> valdīt.
- pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- kontrolēt Faktiski pārvaldīt.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- saņemt (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt.
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
- kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
- kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
- pakļauties Ļaut valdīt pār sevi.
- kliegt pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
- brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- rimts Mierīgs, apvaldīts.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- pieklusināt Nedaudz apvaldīt.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt.
- administrētājs Pārvaldītājs.
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
- patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- pierauties Pievaldīties.
- ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
- dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
- kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- sēsties tronī sākt valdīt (par valdnieku, monarhu).
- pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- apvaldīt Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
- iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
- iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- saturēt sevi rokās savaldīties.
- apvaldīties Savaldīties.
- novaldīties Savaldīties.
- ierēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties.
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
- nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
- pārvaldība Stāvoklis, kad (kas) tiek pārvaldīts; pārvaldīšana.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- neapvaldīts Tāds, kas mēdz nevaldīt pār sevi, ir pārāk straujš.
- nevaldāms Tāds, ko grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- neatturams Tāds, ko nav iespējams apvaldīt, novērst.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- mandāts Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
- valdīt (pār) sevi valdīties.
- reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
- izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju izpausme (sabiedrībā).
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
valdīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV