pakļauties
pakļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ļaut valdīt pār sevi.
PiemēriPakļauties ordenim un kristīties.
2.Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
PiemēriPakļauties valdniekam.
2.1.Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
PiemēriPakļauties likumam.
3.Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
PiemēriPakļauties mātes diktātam.
3.1.Ļaut sevi ietekmēt.
PiemēriPakļauties reklāmai.
3.2.Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
PiemēriPakļauties skumjām.