apvaldīt
apvaldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
PiemēriApvaldīt trokšņainos jauniešus.
- Apvaldīt trokšņainos jauniešus.
1.1.Neizpaust (piem., jūtas).
PiemēriApvaldīt asaras.
- Apvaldīt asaras.
- Apvaldīt dusmas.
- Apvaldīt sāpju kliedzienu.