uzbrēkt sarunvaloda
uzbrēkt -brēcu [-brȩ̀cu], -brēc, -brēc [-brȩ̀c], pag. -brēcu darbības vārds; intransitīvs
uzbrēciens lietvārds; vīriešu dzimte
Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
PiemēriNikni uzbrēkt.
- Nikni uzbrēkt.
- Uzbrēkt nepaklausīgam pusaudzim.
- transitīvs "Kur dauzījies?" uzbrēca māte.