Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztrakoties
iztrakoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSatracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
1.1.Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
PiemēriBērni iztrakojušies pagalmā.
1.2.Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
PiemēriJaungada sagaidīšanā krietni iztrakoties.
2.formā: trešā persona Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
PiemēriVējš iztrakojies sāka pierimt.