Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztrakoties
iztrakoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSatracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
  • Satracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
1.1.Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
PiemēriBērni iztrakojušies pagalmā.
  • Bērni iztrakojušies pagalmā.
  • Iztrakoties pa mežiem.
1.2.Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
PiemēriJaungada sagaidīšanā krietni iztrakoties.
  • Jaungada sagaidīšanā krietni iztrakoties.
2.formā: trešā persona Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
PiemēriVējš iztrakojies sāka pierimt.
  • Vējš iztrakojies sāka pierimt.
  • Venta iztrakojusies šeit plūst rāma un klusa.
  • pārnestā nozīmē Ļaut iztrakoties dusmām.