iztīrīt
iztīrīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
iztīrīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
PiemēriIztīrīt mēteli.
1.1.Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
PiemēriIztīrīt no drēbēm traipus.
2.sarunvaloda Nozagt (daudz vai visu).
PiemēriZagļi iztīrījuši pagrabu tukšu.