iztīrīt
iztīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
iztīrīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
PiemēriIztīrīt mēteli.
- Iztīrīt mēteli.
- Iztīrīt istabas.
- Iztīrīt zobus.
- Iztīrīt ezeru.
- Iztīrīt ceļu pēc puteņa.
1.1.Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
PiemēriIztīrīt no drēbēm traipus.
- Iztīrīt no drēbēm traipus.
- Iztīrīt vīrusus no datora.
2.sarunvaloda Nozagt (daudz vai visu).
PiemēriZagļi iztīrījuši pagrabu tukšu.
- Zagļi iztīrījuši pagrabu tukšu.