iztikt
iztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku intransitīvs, darbības vārds
1.Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
PiemēriIztikt bez gaismas.
1.1.Spēt pārtikt, izdzīvot.
PiemēriIztikt ar mazumu.
1.2.Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
PiemēriIztikt bez tehnikas.
1.3.Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
PiemēriNeiztikt bez jokiem.
1.4.kopā ar: "varēt" Samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
PiemēriNekas, var iztikt.
2.novecojis Izkļūt (ārā).
PiemēriIztikt no meža klajumā.
Stabili vārdu savienojumiIztikt no zila gaisa un mīlestības.