pievaldīt
pievaldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kāds, kas) kļūst rāms, mierīgs, savaldīgs.
PiemēriNešpetno puiku neviens nespēj pievaldīt.
- Nešpetno puiku neviens nespēj pievaldīt.
- Nama iemītnieki lūdz pievaldīt kaimiņu.
- Saimniece iznākusi ārā pievaldīt savus suņus.
1.1.Neļaut izpaust.
PiemēriPievaldīt emocijas.
- Pievaldīt emocijas.
- Pievaldīt savu ziņkārību.
- Pievaldīt savu aso raksturu.
Stabili vārdu savienojumiPievaldīt mēli. Pievaldīt muti.
- Pievaldīt mēli idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- Pievaldīt muti idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.