Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieklusināt
pieklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt mazliet klusāku.
PiemēriPieklusināt balsi.
  • Pieklusināt balsi.
  • Fonā skan pieklusināta mūzika.
1.1.Panākt, ka (kāds) pieklust.
PiemēriVīrs ar acu skatienu viņu pieklusina.
  • Vīrs ar acu skatienu viņu pieklusina.
2.Panākt, ka (kas) izpaužas vājāk.
PiemēriPieklusināt sāpes ar medikamentiem.
  • Pieklusināt sāpes ar medikamentiem.
  • Pieklusināt kritiku.
2.1.pārnestā nozīmē Nedaudz apvaldīt.
PiemēriPieklusināt nemieru.
  • Pieklusināt nemieru.