novaldīt
novaldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriCensties novaldīt zirgu.
- Censties novaldīt zirgu.
- Novaldīt govis.
- Suns nav bijis novaldāms.
1.1.Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
PiemēriSkolotāja mēģina novaldīt bērnus.
- Skolotāja mēģina novaldīt bērnus.
1.2.Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriGrūti novaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
- Grūti novaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
- Šoferis nebija novaldījis automašīnas stūri.
2.Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNovaldīt smieklus.
- Novaldīt smieklus.
- Novaldīt satraukumu, dusmas.
- Nespēju novaldīt asaras.
Stabili vārdu savienojumiNovaldīt mēli.
- Novaldīt mēli idioma — neizpļāpāt.