Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izstreipuļot
izstreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzstreipuļot no kroga.