krikšķēt
krikšķēt 3. pers. krikšķ, apg. krikšķēja darbības vārds; intransitīvs
krikšķiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZari lūst krikšķēdami.