krikums
krikums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
PiemēriUz šķīvja palicis tortes krikums.
- Uz šķīvja palicis tortes krikums.
- Speķa krikumi.
- Apēst sieru līdz pēdējam krikumam.
2.formā: daudzskaitlis Mazi, sīki priekšmeti.
PiemēriSomā bija visādi krikumi.
- Somā bija visādi krikumi.