onkulis sarunvaloda
onkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tēva vai mātes brālis; tēvocis.
PiemēriMeitene dzīvo pie sava onkuļa.
- Meitene dzīvo pie sava onkuļa.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
PiemēriSvešs onkulis.
- Svešs onkulis.
- Kaimiņu onkulis.
- Dod onkulim roku!
Cilme:No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus ‘mātes brālis’.