Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ondulēt
ondulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot (matu) viļņus, lokas.
PiemēriOndulēt matus.
1.1. Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
PiemēriOndulēta kundze.