omulīgs
omulīgs [uõmulîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
omulīga [uõmulîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
omulīgi [uõmulîgi] apstākļa vārds
omulīgums [uõmulîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
PiemēriOmulīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs smaids.
1.2.Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
PiemēriDārzā visi jutās ļoti omulīgi.
1.3.Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs strīpains runcis.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds.
Normatīvais komentārs:Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza.