omulība
omulība [uõmulĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
PiemēriVisus klātesošos pārņēma omulība.
1.1.Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
PiemēriViesībās valdīja omulība.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds.
Normatīvais komentārs:Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza.