omulība
omulība [uõmulĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
PiemēriVisus klātesošos pārņēma omulība.
- Visus klātesošos pārņēma omulība.
- Viņš ir īsts omulības iemiesojums!
1.1.Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
PiemēriViesībās valdīja omulība.
- Viesībās valdīja omulība.
- Guļamistabā priedes mēbeles ienesīs mājīgumu un omulību.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds.
Normatīvais komentārs:Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza.