Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
onkulis sarunvaloda
onkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tēva vai mātes brālis; tēvocis.
PiemēriMeitene dzīvo pie sava onkuļa.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
PiemēriSvešs onkulis.
Cilme:No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus ‘mātes brālis’.