kopējs2
kopējs [kuõpẽjs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kopēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kopēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs1.
PiemēriKopējs īpašums.
Stabili vārdu savienojumiKopēji lietojamas telpas.
2.Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs2.
PiemēriKopējs darbs.
Stabili vārdu savienojumiKopējais starts.
3.Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs4.
PiemēriKopējs paziņa.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kopējiem spēkiem. Kopējais tirgus.
4.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
PiemēriKopējais tilpums.