kopējs2
kopējs [kuõpẽjs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kopēja [kuõpẽja] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kopēji [kuõpẽji] apstākļa vārds
1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs1.
PiemēriKopējs īpašums.
- Kopējs īpašums.
- Kopēja manta.
- Kopējs dārzs, pagalms.
- Zem kopēja jumta.
Stabili vārdu savienojumiKopēji lietojamas telpas.
- Kopēji lietojamas telpas — koplietošanas telpas.
2.Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs2.
PiemēriKopējs darbs.
- Kopējs darbs.
- Kopējs brauciens.
- Kopējas skolas gaitas.
- Veikt kopēju uzdevumu.
Stabili vārdu savienojumiKopējais starts.
- Kopējais starts — vienlaicīgs starts veselai sportistu grupai.
3.Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs4.
PiemēriKopējs paziņa.
- Kopējs paziņa.
- Kopējs mērķis.
- Kopēja valoda.
- Kopējas intereses, vajadzības, problēmas.
- Kopēji uzskati.
- Kopēja ekonomiskā politika.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kopējiem spēkiem. Kopējais tirgus.
- (Ar) kopējiem spēkiem — apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- Kopējais tirgus — 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
4.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
PiemēriKopējais tilpums.
- Kopējais tilpums.
- Kopējais svars.
- Kopējā naudas summa.
- Kopējā meža platība.