Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kopētava
[kopȩ̂tava] lietvārds; sieviešu dzimte
Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
PiemēriLasītavā darbojas kopētava.