kopdzīve
kopdzīve [kuõpdzîve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pretēju dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā.
PiemēriSākt kopdzīvi.
- Sākt kopdzīvi.
- Nereģistrēta kopdzīve.
- Saskanīga laulāto kopdzīve.
- Izbeigt kopdzīvi.
2.Dzīvošana kopā (ar ko).
PiemēriKopdzīve ar būtībā svešiem cilvēkiem.
- Kopdzīve ar būtībā svešiem cilvēkiem.
- Zviedriski un somiski runājošo iedzīvotāju kopdzīve Somijā.
- Gatavoties kopdzīvei ar dēla ģimeni.