kopīgs
kopīgs [kuõpîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kopīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kopīgi apstākļa vārds
kopīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs1.
PiemēriKopīgs īpašums.
3.Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
PiemēriKopīgs prieks.
4.Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs4.
PiemēriKopīgs mērķis.
Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu. Rast kopīgu valodu.